Kristaps Zariņš ministru prezidentam: Zinātnei jāatvēl galvenā vieta valsts attīstībā!

29.maijā notika MK/NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde. Sēde laikā citu problēmu starpā LJA biedrs Kristaps Zariņš ņēma vārdu skaidrojot zinātnes nozīmi. “Zinātnes atziņām jābūt valsts attīstības koncepcijas pamatā, zinātnes attīstība ļaus ilgtermiņā nodrošināt valsts attīstību” – skaidroja Kristaps Zariņš. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pilnībā piekrita paustajam viedoklim, kā arī paziņoja par padomnieka nozīmēšanu pastāvīga dialoga uzturēšanai.

Advertisements
Posted in Uncategorized | Leave a comment

LJA zinātniskā sanāksme “Satversme – stabilas sabiedrības pamats”

25.aprīlī 14:00, Rīgā, Krāmu ielā 3, Barikāžu muzeja telpās notiks Latvijas juristu apvienības rīkotā zinātniskā sanāksme “Satversme – stabilas sabiedrības pamats. Sanāksmi atbalsta “1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība”. Spiediet šeit, lai reģistrētos pasākumam.

  1. LU Medicīnas fakultātes docētājs, “1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības” valdes loceklis Romualds Ražuks – “Satversmē noteikto veselības aprūpes tiesību realizācija”.
  2. LJA Pārstāvju nodaļas loceklis Kristaps Zariņš – “Meklējot zinātni Satversmē, jeb Satversmes 113.pants: aktualitāte, precedenti un piemērošana”.
  3. LJA Sadarbības sektora 12.grupas vadītājs Rihards Bērzkalns – “Satversmes izpratne vērtējot tiesības uz pulcēšanās brīvību”.
  4. LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka – “Operatīvā iekļūšana: tiesību ievērošana citu tiesību garantēšanai”.
  5. LJA pārstāve Barba Girgensone – “Mantojuma atstājēja gribas izteikuma un tā īstenošanas problemātika Satversmes 90.panta kontekstā”.
  6. Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsteris – “Satversmes grozījumi, Prokuratūras ierakstīšana Satversmē”.
Posted in Uncategorized | Leave a comment

Igaunijas juristu savienībai 30 gadi

Latvijas juristu apvienības valdes pārstāvji Rihards Bunka un Armands Logins 29.martā piedalījās Igaunijas juristu savienības 30 gadu svinīgajā pasākumā. Pasākums notika Igaunijas zinātņu akadēmijas telpās. LJA pārstāvji apsveica Igaunijas kolēģus un novēlēja sekmes biedru interešu pārstāvībā. Pasākumā piedalījās Eiropas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andrius Ansips, Igaunijas tieslietu ministrijas un Drošības policijas vadība.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Tieslietu ministru J.Bordānu interesē plašs jautājumu loks. Bundzēna jautājums tuvojas atrisinājumam.

Uldis Briedis un Jānis Bordāns

Dalius Gintautas un Jānis Bordāns

27.martā tieslietu ministrs J.Bordāns ar LJA biedriem pārrunāja plašu jautājumu loku. Ministrs uzklausīja LJA iniciatīvas: par meklēšanā esošo personu aizturēšanu vēlēšanu laikā, par administratīvās aizturēšanas (4 stundas) tiesību iekļaušanu perspektīvajā regulējumā, par tiesību samazināšanu ministram (dot mutisku rīkojumu šaut uz ieslodzītām personām). Ministrs vaicāja klātesošo viedokļus par iespējām veidot jaunu Nacionālās drošības augstskolu, šādu nepieciešamību ministram uzsvēra Imants Pličs. Aigars Evardsons izskaidroja ekspertu kriminālistu profesijas saglabāšanas apstākļus. Kristaps Zariņš sniedza skatījumu par tiesību normu pārprodukciju. Tikšanās laikā, kā piemērs tiesu ilgai norisei, tika aplūkota L.Grantiņa krimināllieta. Šobrīd L.Grantiņš ir piesolījis fiziski izrēķināties kopskaitā ar 22 dažādiem LJA biedriem. Sēdē piedalījās “Lietuvos tiesininku draugija” pārstāvis Dalius Gintautas. Pēc D.Gintauta vārdiem, Lietuvā L.Grantiņš jau sen būtu saņēmis sankciju par savām darbībām. K.Bite informēja ministru par dalību KNAB SKP un izglītības kvalitātes problēmām. Līdztekus tika apspriests jautājums par neatļaušanu U.Bundzēnam strādāt iestādē vienā maiņā ar sievu. Ministrs ieņēma skaidru nostāju, ka šķiršanās ģimenē nevar tikt uzskatīta par risinājumu, iestādei pašai savā lēmumā būtu jānosaka ierobežojumi vīram pret sievu, vienlaicīgi rūpējoties par bērna invalīda tiesībām, ļaujot vecākiem strādāt vienlaicīgi. LJA izsniedza Uldim Briedim pateicību par starpkaru perioda izziņas avotu rūpīgu glabāšanu, savukārt Uldis Briedis uzdāvināja ministram grāmatas oriģinālu par Tieslietu ministrijas vēsturi 1919-1939. LJA izsniedza Dainim Šaicānam pateicību par slīkstošas sievietes izglābšanu no Daugavas 18.11.2016. svinību laikā.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

KNAB Sabiedriski konsultatīvā padome – Bundzēna lieta atklāj iestādes vāju izpratni par interešu konfliktu un bērnu tiesībām

14.martā KNAB Sabiedriski konsultatīvā padome iepazinās ar vienā valsts iestādē strādājoša darbinieka – U.Bundzēna – centieniem panākt bērna invalīda tiesību ievērošanu. Lai bērns tiktu pēc iespējas pieskatīts un darbinieka sieva spētu ierasties no laukiem uz to pašu iestādi, kur strādā vīrs, tika lūgts iestādei izvērtēt iespēju strādāt vienā maiņā. Lai arī vīrs un sieva neatrodas tiešās padotības attiecībās, iestāde sākusi radīt šķēršļus vecāku centieniem strādāt kopā. Sākotnēji pat tika piedāvāts šķirt laulību interešu konflikta formālai novēršanai. Darbinieks vērsās ar iesniegumu biedrībā “Delna”, KNAB, Tiesībsarga birojā un Latvijas juristu apvienībā. KNAB vēl pirms padomes sēdes atbildēja U.Bundzēnam: strādāt ar sievu kopā var, ja iestāde pieņem attiecīgu lēmumu. Īpaši asu nosodījumu no padomes locekļiem izpelnījās šāda iestādes prakse, kad tapa zināms, ka citiem dabiniekiem atrodoties padotības attiecībās bet bez laulības reģistrēšanas atļauj strādāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Pēdējā informācija pēc KNAB padomes liecina, ka iestādē jau nepiedāvā šķirt laulību. Iestāde ir uzsākusi risinājumu meklējumus, taču pagaidām labvēlīgu lēmumu darbinieks nav saņēmis.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Sākusies biedru reģistrācija uz tikšanos ar tieslietu ministru J.Bordānu

https://docs.google.com/forms/d/1xfidEkRqi2-DSuNzW8QJ2Yw1xnE5vaPRYEEHGvS7f5M/

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Testaments – līdzeklis, kas fiksē mantojuma atstājēja gribu

Civillikums testamentu atzīst par visefektīvāko līdzekli mantojuma atstājēja gribas fiksēšanai, lai nodrošinātu tās saistošo spēku, mantošanas procesā, īstenojot mantojuma atstājēja gribu. Testaments kā vienpusējs darījums, saglabā mantojuma atstājējam īpašumtiesības, kas ietver tiesības rīkoties ar savu mantu, būt tās īpašniekam, līdz nāves brīdim. To, vai konkrētais testaments kā līdzeklis spēs nodrošināt mantojuma atstājēja vēlmju īstenošanu, nosaka adekvāti izvēlētā testamenta forma un saturs, kā arī tas, vai testamentā paustā mantojuma atstājēja griba ir bijusi patiesa, to nav ietekmējusi ne maldība, ne spaidi, ne viltus. Ar testamentu pieļaujama likumiskā un neatņemamās daļas tiesīgā mantinieka atstumšana, norādot konkrētus, likumā minētus iemeslus, kuru esamība vai neesamība jāpierāda personai, kas to apgalvo, tomēr, pat publiskā testamentā pausta mantojuma atstājēja griba var tikt apstrīdēta un tiesa veiks gan pierādījumu izvērtēšanu, gan normu tulkošanu, gan mantojuma atstājēja gribas izpēti, lai pārliecinātos par to, vai mantinieks ir pamatoti atstumts no mantojuma. Continue reading

Posted in Uncategorized | 1 Comment