Tikšanās ar arhibīskapu Z.Stankeviču

LJA biedri ar arhibīskapu Stankeviču pārrunāja aktualitātes valsts un sabiedriskajā dzīvē.

33 gadi neatkarības deklarācijai

1990.gada 4.maijā LR Augstākā padome ar balsu vairākumu noteica oficiālo Latvijas valsts kursu uz valstiskās neatkarības atjaunošanu un pārejas perioda uzsākšanu. Pārejas periods nebija konkrēti terminēts un kā jau vēlāk kļuva zināms, beidzās 1991.gada 21.augustā. Pieņemtais lēmums skaidri norādīja, ka tiks pārtrauktas pakļautības attiecības ar PSRS un valsts kļūs par patstāvīgu starptautisko tiesību subjektu.

Sveicam pulkvedi Imantu Pliču dzimšanas dienā!

Ģenerālis Juris Vectirāns, Augstākās tiesas tiesnesis Andris Guļāns, pulkvedis Imants Pličs, pulkvedis Andris Bunka, ģenerālis Jānis Reiniks.

Sieviešu gada balvas pasniegšana

Kitija Bite ar sveicējiem

22.jūnijā Rīgā notika balvu pasniegšana dažādās sieviešu nominācijās. Balvu saņēma arī Latvijas juristu apvienības valdes locekle Kitija Bite.

Svinam Līgo svētkus

Jānīt`s sita vara bungas Līgo, Līgo!
Kalna staba galiņā
Līgo, Līgo!

Par situāciju Ukrainā

Latvijas juristu apvienība un tās biedri seko līdz sabiedriski politiskajiem notikumiem pasaulē kopumā un konkrēti Ukrainā. Informācijas iegūšanai par notikumiem Ukrainā tiek izmantoti tiešie kontakti ar pirmavotiem vai citādi tiešā veidā iegūtā informācija. Biedri analizēs iegūto infomāciju, analizēs starptautisko publisko tiesību normas. Analīzes rezultāti tiks izdiskutēti biedru zinātniskajā sanāksmē, pēc kuras taps atzinums ar pamatojumu par notikumu juridisko kvalifikāciju.

Šobrīd, neskatoties uz faktisko militāro darbību, Ukraina Krievijai nav pieteikusi karu, kā arī Krievija nav pasludinājusi karu Ukrainai. Veidojas jauna juridiski pilnveidojamā situācija, kad divas valstis, neatrodoties kara stāvokļa juridiskajos apstākļos, faktiski veic militāras darbības viena pret otru. Veidojas formāls kāzus, ka konflikta puses nevar nosaukt viena otru par kara ienaidnieku, jo nav notikusi pāreja kara juridiskajā režīmā Ukrainai un Krievijai vienai pret otru.

Juridiskās analīzes ietvaros tiks apskatīti sociālie, militārie, humanitārie, politiskie, ekonomiskie un kriminoloģiskie notikumu aspekti.

Latvijas juristu apvienībai 18!

Latvijas Advokatūrai 100!

LJA priekšsēdētājs Rihards Bunka, Latvijas Zvērināto advokātu padomes vadītājs Jānis Rozenbergs, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis (komisijas darbs studentu vērtēšanā)

Latvijas juristu apvienība sveic savus biedrus, kuri tiesību zinātnes laukā darbojas advokāta statusā. Bez zvērinātu advokātu padomes, Latvijā darbojas vairākas advokātu dibinātas NVO – Advokātu atbalsta biedrība, Krimināllietu advokātu biedrība, Advokātu tenisa klubs, Advokātu koris u.t.t. Šo un citu organizāciju pārstāvji ietilpst dažādos valsts veidotajos konsultatīvajos orgānos: Tieslietu padomē, MK/NVO memoranda padomē, KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē, Tieslietu ministrijas darba grupās. Augstie advokāta aroda standarti nodrošinājuši advokātu zināšanu izmantošanu akadēmiskajā vidē, daudzi advokāti ir augstskolu pasniedzēji. Latvijas juristu apvienība arī turpmāk uzturēs ciešas partnerattiecības ar citām juristu NVO.

Latvijas juristu apvienība izsaka līdzjūtību profesora K.Torgāna ģimenei

Līdzjūtību profesora ģimenei sociālajā tīklā “Twitter” izteicis Valsts prezidents Egils Levits, kurš norāda, ka tiesību zinātne ir cietusi smagu zaudējumu un Torgāns ir viens no “Latvijas lielajiem juristiem”.

1962. gadā K.Torgāns beidzis toreizējās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridisko fakultāti. Jau no 60. gadiem Torgāns augstskolā ieņēmis dažādus amatus. 1991. gadā kļuvis par LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, bet 1997. gadā kļuvis par dekānu Juridiskajā fakultātē.

Torgāns 2008. gadā kļuva par Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru, bet 2014. gadā viņam beidzās likumā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš.

Tāpat Torgāns strādāja advokatūrā un ir Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) īstenais loceklis.

Torgāns ir vairāku desmitu grāmatu un vairāku simtu citu publikāciju autors.

Torgāns apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. 2011. gadā saņēmis LU gada balvu zinātnē par zinātniskās skolas izveidi civiltiesībās, 2013. gadā saņēmis Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā “Gada cilvēks 2013”.

2018. gadā Torgāns saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē.

Latvijas juristu apvienība sveic visas sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā